Varu var iedalīt stingrajā, kas ir piespiešana vai atalgojums, maigajā, kas ietver kultūru un ārpolitiskos principus un asajā, kuras sastāvdaļa ir maldināšana. Atmaskots.lv sestajā podkāstā Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis stāsta par asās varas darbību.

Vasara – svaigu dārzeņu un augļu laiks. Bet... ja nu šie labumi ir radīti laboratorijā, nevis izloloti mātes dabas azotē? Protams, runa ir par ģenētiski modificētiem organismiem jeb ĢMO. Aizvien daļā sabiedrības valda uzskats, ka ĢMO nozīmē ne tikai sagrautu ekosistēmu, bet arī tiešu kaitējumu cilvēka veselībai. Vai tiešām ĢMO var izraisīt vēzi un "salaist" cilvēka organismā svešus gēnus? Vai visi pētījumi par ĢMO ir korporāciju uzpirkti? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru, bioloģijas doktoru Nilu Rostoku.

Prasme spēlēties – cik būtiski ir saglabāt sevī rotaļīgumu, spēt pieņemt spēles noteikumus un vispār būt spēlētājam? Lai gan tas pirmajā mirklī var šķist lieki, arī pieaugušajam ir vērtīgi saglabāt bērnu sevī un prast spēlēties – lai būtu vesels un labi justos, tas ir nepieciešams, jo palīdz mums neuztvert pārāk nopietni un personīgi lietas. Kā pieaugušā prasme spēlēt dažādas ikdienas lomas var palīdzēt? To podkāstā "Laimes laboratorija" noskaidros žurnāliste Dita Vinovska un psihoterapeits Andris Veselovskis.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ievērojot Eiropas Savienības (ES) sankcijas, aizliegusi translēt septiņas Krievijas televīzijas kanāla RT programmas. "Atmaskots.lv" projekta podkāsta piektajā epizodē pie DELFI žurnālista Anša Īvāna viesojas Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša, lai iztirzātu, kāpēc aizliegts propagandas kanāls, kas RT ir par struktūru un kāda nozīme šajā procesā ir Krievijas federācijas pilsonim Dmitrijam Kiseļevam, pret kuru vērstas ES sankcijas. Vai RT kanālu slēgšana Latvijā ir simbolisks solis? Un kāpēc par propagandu un dezinformāciju runājam tieši saistībā ar Krieviju?

Pēc dīvānā nosēdēta pavasara, kad sporta zāles bija slēgtas un ne katrs bija gana apņēmīgs, lai no "pandēmijas kilogramiem" atbrīvotos, vingrojot mājās vai skrienot mežā, šoreiz podkāstā "Zinātne vai muļķības" ķērāmies klāt patiesībām un mītiem par fiziskajām aktivitātēm sporta zālē. Vai iespējams nomest taukus tikai vienā vietā? Vai svīšana liecina par treniņa efektivitāti? Par to un citiem jautājumiem runājam ar "MyFitness" treneri Ievu Ciekuri.

"Atmaskots.lv" projekta podkāsta ceturtajā epizodē pie DELFI žurnālista Anša Īvāna viesojas Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieki Beāte Livdanska un Mārcis Balodis. Šoreiz saruna par to, kā apjomīgajā ikdienas informācijas gūzmā no faktiem un ziņām izsijāt dezinformāciju un neapmaldīties sensacionālu virsrakstu labirintos. Dezinformācija balstās uz nepatiesas informācijas izplatīšanu ar dažādu formātu palīdzību – kā pastāsta pētnieki, Covid-19 laikā dezinformatori kļūst īpaši radoši un nepatiesu un skaļu informāciju cilvēkiem pasniedz pat ar joku attēliem.

Šoreiz podkāstā "Ļauj viņai runāt!" viesojas kaismīgā ceļotāja un spilgtu stāstu autore Sandija Martinsone, kura pirms kāda laika devās rakstnieka Marka Tvena pēdās un apceļoja Eiropu. Par iedvesmu īstenot Tvena "vientieša ceļojumu" vairāk nekā 150 gadus vēlāk, detalizēto ceļojuma plānu un piedzīvojumiem, kas sievieti sagaidījuši, sarunā ar žurnālisti Ditu Vinovsku pastāsta Sandija.

Ko darīt un nedarīt negaisu sezonā? Vai pļavā, ja tevi pārsteidz nešpetna zibeņošana, labāk ātri meklēt pajumti, vai pietiek vienkārši nogulties zemē? Vai gumijas zābaki pasargās no nāves, ja sasper zibens? Un galu galā – kā ar mītisko un netveramo lodveida zibeni? Par karstākajiem jautājumiem saistībā ar zibeni podkāsta "Zinātne vai muļķības" ceturtajā epizodē pastāsta viesi – fiziķis Ģirts Zāģeris un meteorologs Toms Bricis.

Pēc ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem pilnīgi nesaistīta pārtraukuma podkāsts "Zinātne vai muļķības" ir atpakaļ ēterā. Šoreiz latviešu gudrību speciālizlaidums – āderes, caurvējš, ceļmallapu jauda un Pokaiņu mežs. Ciemos divi kungi, kuri arī kritiskās domāšanas un skeptiķu apvienības "SkeptiCafe" dibinātāji – Mārtiņš Hiršs un Edgars Lapiņš. 

Dezinformācija parasti nav balstīta faktos, tās mērķis nereti ir izvilināt no lasītāja, skatītāja vai klausītāja krasas emocijas – šoku, neapmierinātību, dusmas. "Atmaskots.lv" projekta podkāsta trešajā epizodē Austrumeiropas politikas pētījuma centra asociētā pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša kopā ar žurnālistu Ansi Īvānu vētī, kāpēc dezinformācija iet roku rokā ar emocijām, kādi instrumenti dezinformatīvos materiālos pielietoti un kas liecina par dezinformāciju, sākot jau no virsraksta. Par "sarkanajiem karogiem" un dezinformatīvu materiālu piemēriem vairāk vari izlasīt šajā rakstā.

Load more