Delfi.lv podkāsti

Podkāsta "Dzirdi kultūru" ceturtā saruna veltīta pēdējo gadu laikā pamanāmākajam un neparastākajam jaunumam latviešu literatūrā – konceptuālajai dzejai. Tas ir literatūras virziens/kustība, kas nekautrējas sevi skaļi manifestēt. Latvijā jau vairākus gadus pastāv arī autoru grupa – “Preiļu konceptuālisti”, kurā ietilpst vairāki pazīstami un augsti novērtēti latviešu dzejnieki. Dzeja, kas no pirmā acu uzmetiena nekādi neatgādina dzeju – dažādi saraksti, internetā atrasti teksti, pat bērnišķīgi programmā “Paint” radīti zīmējumi. Šajā reizē DELFI Kultūras nodaļas žurnālists Aivars Mandris sarunājas ar dzejnieku un literatūrzinātnieku, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Kārli Vērdiņu un dzejnieci un literatūrzinātnieci, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju Annu Auziņu. Abi dzejnieki ir "Preiļu konceptuālistu" grupas dalībnieki.

Podkāsta "Dzirdi kultūru" trešā saruna ir par džezu – mūzikas žanru, kas aizsākās ASV 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā afroamerikāņu kopienās. 20. gadsimta laikā tas piedzīvojis plašu un sazarotu attīstību, uzsūcot visdažādākās muzikālās un sociālās ietekmes. Sarunā par to, kā sākt klausīties džezu un nepārtraukt to darīt, piedalās mūziķis, dīdžejs, džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" izveidotājs Mareks Ameriks un saksofonists, pedagogs Mikus Solovejs. Sarunu vada "Delfi Kultūra" redaktore Nora Rieksta.

Šajā projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns sarunājas ar kolēģi, sadaļas "Campus" redaktoru Edžu Miķelsonu, lai parunātu par "Facebook" publicēto ziņu faktu pārbaudi, ko nodrošina "International Fact-Checking Network" organizācija, kura akreditē medijus, kuri faktu pārbaudi oficiāli drīkst veikt. Edžus pastāsta par to, kā veic faktu pārbaudi, kā atrod maldinošos "Facebook" ierakstus un nonāk līdz dezinformācijas vai maldinošās informācijas atmaskošanai. Kā atzīst žurnālisti – mākslīgajam intelektam ne vienmēr var uzticēties, tāpēc faktu pārbaudē joprojām būtisks ir cilvēka faktors.

Podkāsta "Dzirdi kultūru" otrā saruna ir veltīta performances mākslai – neparastai un saistošai parādībai laikmetīgajā mākslā gan pasaulē, gan Latvijā. Plašu popularitāti ieguvušas sabiedrību šokējošas performances ar politiskiem mērķiem, tomēr performance ir ļoti daudzveidīga un aptver ļoti plašu nozīmju un emociju spektru. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes pētniece, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore un Latvijas Performances mākslas centra direktore Laine Kristberga un māksliniece, kas no gleznotājas laika gaitā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām performances izpildītājām Latvijā, – Anda Lāce. Sarunu vada "Delfi Kultūra" žurnālists Aivars Madris.

"Dzirdi kultūru" ir jauns DELFI žurnālistu veidots podkāsts, kas sarunā ar nozares ekspertiem izceļ, skaidro un aicina izzināt dažādas kultūras jomas. Pirmā saruna ir par mūzikas videoklipiem – popkultūras produktu, ko tomēr iespējams novērtēt kā kinomākslas darbu. Sarunā piedalās kino pētniece un Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Baltijas mūzikas video konkursa kuratore Agnese Logina un Vides filmu studijas režisors, daudzu latviešu mūziķu videoklipu autors Uģis Olte. Sarunu vada "Delfi Kultūra" redaktore Nora Rieksta. 

 

Podkāsts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā "Kultūras saturs digitālajā vidē".

Kamēr Covid-19 pārraksta pasaules vēsturi, mēs ierakstām podkāsta "MVPod" 4. epizodi – jo sports Latvijā un pasaulē, lai arī rīstās un klepo, tomēr neapstājas. Ingmārs Jurisons un Jānis Freimanis ar top 5 aktualitātēm Latvijas un pasaules sportā, bet podkāsta viesis – boksera Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps, ar kuru parunājām gan par Maira uzvaru Supersērijā un tālākajiem soļiem karjerā, gan efektiem, ko viņa sasniegumi un personība iznes ārpus ringa virvēm.

Iedomājamies situāciju – ar partneri dzīvojam šķietami saskanīgās attiecībās, viss ir labi, pat varētu teikt, ka laimīgi, taču pienāk brīdis un viena no pusēm salūzt un grib šķirties. Izrādās, tas ir bijis tikai ārējs apmāns, jo nemitīgi uzturēts laimīgā pāra tēls, kurš nestrīdas, bet patiesībā viena vai otra puse ir krāpusi. Emociju un problēmu slēpšana, lai ārēji viss šķistu ideāli, ir tā, kas liek dzīvot noliegumā. To, kādas var būt sekas dzīvošanai noliegumā un kāpēc ilgtermiņā tas cilvēku nedara laimīgu, šajā podkāsta "Laimes laboratorija" epizodē šķetina žurnāliste Dita Vinovska un psihoterapeits Andris Veselovskis.

Mūsdienās ziņu vēstījuma teksts nereti tiek paspilgtināts ar vēstījumu ilustrējošām un pastiprinošām fotogrāfijām. Tā tas ir arī melīgajos un maldinošajos dezinformācijas apcirkņos. Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un portāla DELFI žurnālists Ansis Īvāns runā par to, kā viltoti attēli un attēli, kas izrauti no konteksta, izmantoti, lai maldinātu sabiedrību.

Austrumeiropas politikas pētījuma centra asociētā pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša, kura daudz nodarbojas ar dezinformācijas pētīšanu un apkopošanu. Šoreiz projekta "Atmaskots.lv" podkāsta epizodē DELFI žurnālists Ansis Īvāns pētnieci iztaujās par to, kāda bijusi augustā ievāktā dezinformācijas raža. Augustā dezinformāciju sekmēja, piemēram, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un ar tām saistītie protesti. Kristīne Skujiņa-Trokša arī vairāk pastāsta par to, ar kādiem mehānismiem dezinformāciju iegūst.

Kur viena sēne, tur divi latvieši ar nazīti rokā. Esam cītīga sēņotāju tauta, un, šķiet, katram savi priekšstati par to, kuras labākās sēņu vietas un kuras sēnes tās gardākās. Taču vienlaikus ir arī čupiņa priekšstatu, kas liek jautājoši pacelt uzaci. Piemēram, ja garša un smarža nepatīkama, tad sēne droši vien indīga, bet, kamēr mazas, ēst varot visas... Vai tiešām? Par to un citiem tautā populāriem sēņu mītiem un patiesībām šoreiz podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidro Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis.