Delfi.lv podkāsti

Atmaskots #4: Sensacionalitāte stiprāka par faktiem – dezinformācijas līkloči informatīvajā telpā

"Atmaskots.lv" projekta podkāsta ceturtajā epizodē pie DELFI žurnālista Anša Īvāna viesojas Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieki Beāte Livdanska un Mārcis Balodis. Šoreiz saruna par to, kā apjomīgajā ikdienas informācijas gūzmā no faktiem un ziņām izsijāt dezinformāciju un neapmaldīties sensacionālu virsrakstu labirintos. Dezinformācija balstās uz nepatiesas informācijas izplatīšanu ar dažādu formātu palīdzību – kā pastāsta pētnieki, Covid-19 laikā dezinformatori kļūst īpaši radoši un nepatiesu un skaļu informāciju cilvēkiem pasniedz pat ar joku attēliem.

Ceļotāja Sandija Martinsone par došanos Markam Tvenam pa pēdām

Šoreiz podkāstā "Ļauj viņai runāt!" viesojas kaismīgā ceļotāja un spilgtu stāstu autore Sandija Martinsone, kura pirms kāda laika devās rakstnieka Marka Tvena pēdās un apceļoja Eiropu. Par iedvesmu īstenot Tvena "vientieša ceļojumu" vairāk nekā 150 gadus vēlāk, detalizēto ceļojuma plānu un piedzīvojumiem, kas sievieti sagaidījuši, sarunā ar žurnālisti Ditu Vinovsku pastāsta Sandija.

Zinātne vai muļķības #4: Netveramais lodveida zibens? Skaidro fiziķis Ģirts Zāģeris un meteorologs Toms Bricis

Ko darīt un nedarīt negaisu sezonā? Vai pļavā, ja tevi pārsteidz nešpetna zibeņošana, labāk ātri meklēt pajumti, vai pietiek vienkārši nogulties zemē? Vai gumijas zābaki pasargās no nāves, ja sasper zibens? Un galu galā – kā ar mītisko un netveramo lodveida zibeni? Par karstākajiem jautājumiem saistībā ar zibeni podkāsta "Zinātne vai muļķības" ceturtajā epizodē pastāsta viesi – fiziķis Ģirts Zāģeris un meteorologs Toms Bricis.

Zinātne vai muļķības #3: Āderes, ceļmallapas un citas latviešu gudrības

Pēc ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem pilnīgi nesaistīta pārtraukuma podkāsts "Zinātne vai muļķības" ir atpakaļ ēterā. Šoreiz latviešu gudrību speciālizlaidums – āderes, caurvējš, ceļmallapu jauda un Pokaiņu mežs. Ciemos divi kungi, kuri arī kritiskās domāšanas un skeptiķu apvienības "SkeptiCafe" dibinātāji – Mārtiņš Hiršs un Edgars Lapiņš. 

Atmaskots #3: 'Parazīti apēd Latviju' – kā neiekļūt dezinformācijas lamatās

Dezinformācija parasti nav balstīta faktos, tās mērķis nereti ir izvilināt no lasītāja, skatītāja vai klausītāja krasas emocijas – šoku, neapmierinātību, dusmas. "Atmaskots.lv" projekta podkāsta trešajā epizodē Austrumeiropas politikas pētījuma centra asociētā pētniece Kristīne Skujiņa-Trokša kopā ar žurnālistu Ansi Īvānu vētī, kāpēc dezinformācija iet roku rokā ar emocijām, kādi instrumenti dezinformatīvos materiālos pielietoti un kas liecina par dezinformāciju, sākot jau no virsraksta. Par "sarkanajiem karogiem" un dezinformatīvu materiālu piemēriem vairāk vari izlasīt šajā rakstā.

Daina Gāga-Ēķe par to, kā dizains ir klātesošs mūsu ikdienā nepārtraukti

Dizainere, bērnu grāmatas "Gribu būt dizainers" autore un mamma Daina Gāga-Ēķe pavisam nesen sākusi vadīt izglītojošu raidījumu bērniem "Mazo ģēniju akadēmija", kurā aizraujošā veidā viņa māca par dizaina un mākslas pasauli bērniem. Par dizainu Daina runā daudz un labprāt, bet viņai vēl jo interesantāk ir to skaidrot bērniem – kā dizains ir klātesošs mūsu mīļākās šokolādes iesaiņojumā, krēslā, uz kura sēžam un daudz kur citur. Par dizainu, Dainas aizraušanos ar to, kā dizainam cilvēkam vajadzētu likt justies un daudz ko citu šajā "Delfi" podkāsta "Ļauj viņai runāt!" epizodē Dainu Gāgu-Ēķi iztaujāja žurnāliste Dita Vinovska.

#26 Instruments, kas noder teju visur. Cik nozīmīga ir prasme komunicēt

Komunikācijas prasme ir tikai viena no daudzām, kas cilvēkam palīdz justies labi. Veiksmīgi apgūta, šī prasme noder visdažādākajos ikdienas dzīves aspektos – gan karjeras būvēšanā, gan attiecību veidošanā, gan bērnu audzināšanā. Skaidrs ir viens – kad esam bijuši sekmīgi sava vēstījuma nodošanā, mēs paši jūtamies krietni labāk. Savukārt komunikācijas trūkums var būt cēlonis neizdošanās sajūtai. Podkāsta "Laimes laboratorija" 26. epizodē "Delfi" žurnāliste Dita Vinovska kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski šķetina to, kā prasmīgi pielietot komunikācijas instrumentu, ko komunikācija sniedz cilvēkam, kā tā palīdz ikdienā un noder citiem – ne tikai sarunājoties, bet ieklausoties un reflektējot par dzirdēto.

Atmaskots #2: Ļaunais bubulis 'rusofobija' – bailīgie latvieši Krievijas mediju atspoguļojumā

DELFI un Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) projekta "Atmaskots.lv" otrajā epizodē žurnālists Ansis Īvāns kopā ar APPC pētnieci Beāti Livdansku iztirzā Krievijas medijos tik bieži piesaukto bubuli – "rusofobiju". Vai Latvijā tiešām "rusofobija" ir paaugstināta līdz valsts politikas līmenim un ikvienam šeit ir bail no Krievijas, kā par to nereti vēsta ziņu virsraksti? Atbildi uz šo jautājumu uzzināsi, klausoties podkāstu vai izlasot šo "Atmaskots.lv" rakstu. 

#25 Nauda un finanses – kā mācīties finansiālo labklājību, kas netraucē būt laimīgam

Atsaucoties uz iepriekš pieminētajiem 16 laimīgas dzīves pamatprincipiem, šoreiz podkāstā "Laimes laboratorija" žurnāliste Dita Vinovska un psihoterapeits Andris Veselovskis sarunājas par finansēm un to ietekmi uz laimi. Nauda un tiekšanās pēc materiālās labklājības bieži vien ir ar negatīvu konotāciju, ko lieliski pierāda teiciens "nauda laimi nenes". Vai tiešām tas ir peļami, ja cilvēks tiecas nopelnīt vairāk, lai sagādātu sev un ģimenei visu nepieciešamo, neuztrauktos par rēķinu apmaksu un citām lietām, kas izraisa finansiālo slogu?

Atmaskots #1: Kā mūsdienu Krievija politizējusi vēstures jautājumus?

Portāls DELFI maija sākumā startēja ar jaunu projektu "Atmaskots.lv", kas veidots sadarbībā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centru (APPC), kurā var lasīt atmaskojošus rakstus par dezinformāciju, kas bieži vien izplatīta Latvijai nedraudzīgajos medijos. "Atmaskots.lv" sērijas pirmajā podkāsta epizodē APPC pētnieks Mārcis Balodis kopā ar "Atmaskots.lv" projekta koordinatoru un žurnālistu Ansi Īvānu pārrunā sērijas pirmo rakstu ""Uzvarētājus nesoda" jeb kurš patiesībā pārraksta vēsturi?", kurā izklāstīts, kā Krievija ir politizējusi vēstures jautājumus un kā tur skatās uz vēstures pētniecību. Mārcis Balodis min arī konkrētus dezinformācijas piemērus, kādus izmanto Krievijas mediji, lai atspoguļotu 2. Pasaules kara beigu gadadienu.